Tarnova (Tarnów)
 |
 |
Tarnovas teritorijā apmetne bijusi vismaz no 9. gadsimta sākuma (ir pieņēmums, ka šeit atradās visļanu galvenais centrs). 12. gadsimta beigās apmetne tika piešķirta augstmanim Specimiram (Lalivasam) no Lužicas, un līdz 1567.gadam Tarnova piederēja Lalivasu dzimtai. Pēc šī laika Tarnova gandrīz pilnīgi panīka. 1528. gadā pilsētā patvērumu guva Ungārijas karalis Jānošs Zāpoja. 1772.gadā, Polijas pirmajā dalīšanā, Tarnova tika piešķirta Austrijai. Pilsēta atdzima un tā kļuva par vienu no Galīcijas galvenajām pilsētām. 1846. gadā pilsētas apkārtnē izcēlās plaši zemnieku nemieri (Rzeź galicyjska), tika dedzinātas muižas un nogalināti to iemītnieki. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā pilsētas apkaime bija vieta Vācijas un Austroungārijas armiju Gorlices-Tarnovas ofensīvai, kuras rezultātā tika pārrauta fronte un krievu karaspēks tika atsviests Krievijas teritorijā. 1920. gadā pilsētā kādu laiku atradās Ukrainas emigrācijas valdība Simona Petļuras vadībā. Jaunu impulsu Tarnovas attīstībai deva arī modernas ķīmiskās rūpnīcas (tagad. Zakłady Azotowe w Tarnowie-Mościcach S.A.) izbūve starp abiem pasaules kariem. Otrā pasaules kara laikā tika iznīcināti pilsētas ebreju iedzīvotāji, bet pati Tarnova tika iekļauta Ģenerālgubernatūras sastāvā.
* Zakłady Azotowe w Tarnowie-Mościcach S.A. - slāpekļa minerālmēslu, plastmasas ražošana
* Zakłady Mechaniczne TARNÓW S.A. - darbagaldu, ieroču (ložmetēju, šauteņu, zenītieroču) ražošana
* Fabryka Silników Elektrycznych TAMEL S.A. - elektromotoru ražošana
Ģeogrāfiskā karte - Tarnova (Tarnów)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Polija
 |
 |
| Polijas karogs | |
Pirmo Polijas valsti izveidoja poļānu kņazs Meško, kurš 966. gadā pieņēma kristietību, viņa dēls Boļeslavs 1025. gadā kronēja sevi par Polijas karali. 1569. gadā Polijas karaliste apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti un izveidoja Polijas-Lietuvas ūniju. Šī savienība izjuka 1795. gadā, un Polija tika sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. 1918. gadā pēc Pirmā pasaules kara Polija atguva neatkarību, bet to atkal zaudēja Otrajā pasaules karā, kad Poliju okupēja nacistiskā Vācija un Padomju Savienība. 1944. gadā Polijā tika atjaunota neatkarība, bet izveidotā Polijas Tautas Republika bija sociālistiska Padomju Savienības satelītvalsts, kurā valdīja komunistiskā partija. 1980. gadā Polijā aizsākās Austrumeiropas atbrīvošanās no komunistu varas un 1989. gadā šeit notika pirmās brīvās vēlēšanas pēckara gados, valsti neoficiāli sāka dēvēt par "Trešo Polijas Republiku".
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| PLN | Zlots (Polish złoty) | zÅ‚ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| PL | Poļu valoda (Polish language) |